Latvijas Republikas Saeima 2021.gada 17.martā pieņēma ilgi gaidīto Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 2021.gada 1.maijā Dzīvojamo telpu īres likums tika pieņemts, lai veicinātu taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm.

Apskatot jaunā Dzīvojamo telpu īres likumu, jāsecina, ka tajā ir iekļautas vairākas pozitīvas izmaiņas, kas līdzsvaro izīrētāja un īrnieka tiesiskās intereses. Tomēr vilšanos sagādā vairākas jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma normas, kas aizstāj veiksmīgās un pozitīvās, ilgstoši spēkā bijušās vecā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” normas.

Pirmais pozitīvais “Par dzīvojamo telpu īri” likuma regulējums, kas netika iekļauts jaunajā Dzīvojamo telpu īres likumā, ir par drošības naudas apmēru. Jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma 12.pants noteic, ka izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai pieprasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, kas nepārsniedz divu mēnešu īres maksu. Vecā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.1 panta pirmā daļa paredzēja, ka izīrētājs, dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs pieprasīt no īrnieka drošības naudu, likumā neaprobežojot tā apmēru.

Likums “Par dzīvojamo telpu īri” nenoteica drošības naudas apmēru. Tāpēc puses, slēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu, bija tiesīgas izmantot privātautonomijas principa dotās priekšrocības, proti, brīvi vienoties par drošības naudas apmēru. Šāds vecā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” regulējums ne tikai aizsargāja izīrētāja intereses, bet arī īrnieka intereses, it īpaši, kad īrnieks nonācis finanšu grūtībās.

Otrais pozitīvais “Par dzīvojamo telpu īri” likuma regulējums, kas netika iekļauts jaunajā Dzīvojamo telpu īres likumā, ir par drošības naudas izlietošanas kārtību. Jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma 12.panta otrā daļa noteic, ka izīrētājam ir tiesības, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, izlietot drošības naudu kavētu dzīvojamās telpas īres līgumā paredzēto maksājumu dzēšanai. Dzīvojamo telpu īres likuma 8.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumā iekļaujams dzīvojamās telpas īres maksas apmērs un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu maksas apmērs.

Apskatot jaunā Dzīvojamās telpas īres likuma 8. un 12.pantā noteikto, jāizdara secinājums, ka izīrētājs būs tiesīgs izlietot drošības naudu tikai un vienīgi īrnieka kavēto īres līgumā paredzēto maksājumu dzēšanai, bet ne zaudējumu atlīdzināšanai, kas nodarīti dzīvojamajai telpai vai tajās esošajai izīrētāja mantai. Savukārt vecā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.¹ pants noteica, ka izīrētājs ir tiesīgs izlietot drošības naudu, lai atlīdzinātu nodarītos zaudējumus.

Vērtējot kopumā Dzīvojamo telpas īres likumā iekļauto drošības naudas institūtu, jāsecina, ka likumdevējs ir vēlējies vairāk aizsargāt īrnieka tiesiskās intereses, tādējādi pasargājot īrnieku no nesamērīgi augstas drošības naudas pieprasīšanas un nepamatotas drošības naudas izlietošanas. Likumdevējs ar Dzīvojamo telpas īres likumā iekļauto drošības naudas institūtu nav vēlējies pasargāt izīrētāja intereses, ja īrnieks ir nodarījis bojājumus telpām vai izīrētāja mantai. Tas var novest pie tā, ka tiks izmantoti citi saistību pastiprinājumi, piemēram, kā galvojuma institūts, kas vēl vairāk var sarežģīt īrniekam dzīvojamo telpu īres līguma noslēgšanu.

2018.gada 1.jūlijā Latvijas zvērinātu notāru interneta vietnē www.latvijasnotars.lv tika radīta iespēja apmeklēt zvērinātu notāru attālināti, bet, neraugoties uz to, iedzīvotāji savas identitātes apliecināšanai, galvenokārt izvēlējās apmeklēt zvērinātu notāru klātienē.

Sākoties Covid-19 infekcijas izplatībai, un ar to saistītie ierobežojumi lika daudziem, dažādās jomās sākt mainīt savus paradumus un organizēt savu darbību attālināti. Apkopotie dati par 2020.gadu norāda uz to, ka lielākā daļa iedzīvotāju joprojām pieraduši apmeklēt zvērinātu notāru klātienē, jo notāru sniegto attālināto pakalpojumu skaits Covid-19 infekcijas izplatības laikā ir pieaudzis tikai par 0,6% no gada laikā veiktajām notariālajām darbībām [avots: https://www.latvijasnotars.lv/articles/notaru-dienas-2021-tiessaiste]. Neskatoties uz to, ka iepriekš minētie statistikas dati norāda, ka attālināti notāra apmeklējumi nav guvuši lielu popularitāti, var secināt, ka iedzīvotāju skaits, kas izmanto elektronisko vidi, pieaug. Par to liecina statistikas dati, kuri norāda, ka 2021. janvārī eParaksts mobile saņēmuši tik pat daudz iedzīvotāji cik 2019.gada pirmajos sešos mēnešos. Tāpat 2020.gadā ir dubultojies eParaksts mobile izmantošanas reižu skaits e-Identitātes apliecināšanai. Kopējais eParaksts mobile lietotāju skaits šī gada janvārī pārsniedza 100 000 personu.

Ņemot vērā iedzīvotāju izrādīto interesi par eParaksts mobile lietotni, sākot ar 2021.gada 15.februāri, Latvijas zvērināti notāri ir iesaistījušies eParaksta izsniegšanā iedzīvotājiem, nodrošinot, ka, apmeklējot zvērinātu notāru, iedzīvotāji var arī noslēgt līgumu par eParaksts mobile lietošanu, kas nepieciešams, lai izmantotu drošu elektronisko parakstu.

Protams, būs iedzīvotāji, kuri izvēlēsies vizīti klātienē pie notāra, un attālinātie notariālie pakalpojumi neaizvietos jau pierasto konsultāciju klātienē. Tomēr, vienkāršojot mūsdienīgu un drošu digitālo rīku saņemšanu, tiek veicināts ne tikai attālināto zvērinātu notāru apmeklējumu skaita pieaugums, bet arī kopumā iedzīvotāju skaita pieaugums digitālajā vidē. Jauno tehnoloģiju izmantošana padara dzīvi vienkāršāku, atbrīvojot mūs no dažādiem slogiem, palīdzot ikdienas darbībās, apmaiņā ar informāciju un svarīgu problēmu atrisināšanā.