Dzīvojamās telpas īres likums – Par drošības naudas izlietošanas kārtību

Apskatot jaunā Dzīvojamo telpu īres likumu, jāsecina, ka tajā ir iekļautas vairākas pozitīvas izmaiņas, kas līdzsvaro izīrētāja un īrnieka tiesiskās intereses. Tomēr vilšanos sagādā vairākas jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma normas, kas aizstāj veiksmīgās un pozitīvās, ilgstoši spēkā bijušās vecā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” normas.

Pirmais pozitīvais “Par dzīvojamo telpu īri” likuma regulējums, kas netika iekļauts jaunajā Dzīvojamo telpu īres likumā, ir par drošības naudas apmēru. Jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma 12.pants noteic, ka izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai pieprasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, kas nepārsniedz divu mēnešu īres maksu. Vecā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.1 panta pirmā daļa paredzēja, ka izīrētājs, dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs pieprasīt no īrnieka drošības naudu, likumā neaprobežojot tā apmēru.

Likums “Par dzīvojamo telpu īri” nenoteica drošības naudas apmēru. Tāpēc puses, slēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu, bija tiesīgas izmantot privātautonomijas principa dotās priekšrocības, proti, brīvi vienoties par drošības naudas apmēru. Šāds vecā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” regulējums ne tikai aizsargāja izīrētāja intereses, bet arī īrnieka intereses, it īpaši, kad īrnieks nonācis finanšu grūtībās.

Otrais pozitīvais “Par dzīvojamo telpu īri” likuma regulējums, kas netika iekļauts jaunajā Dzīvojamo telpu īres likumā, ir par drošības naudas izlietošanas kārtību. Jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma 12.panta otrā daļa noteic, ka izīrētājam ir tiesības, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, izlietot drošības naudu kavētu dzīvojamās telpas īres līgumā paredzēto maksājumu dzēšanai. Dzīvojamo telpu īres likuma 8.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumā iekļaujams dzīvojamās telpas īres maksas apmērs un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu maksas apmērs.

Apskatot jaunā Dzīvojamās telpas īres likuma 8. un 12.pantā noteikto, jāizdara secinājums, ka izīrētājs būs tiesīgs izlietot drošības naudu tikai un vienīgi īrnieka kavēto īres līgumā paredzēto maksājumu dzēšanai, bet ne zaudējumu atlīdzināšanai, kas nodarīti dzīvojamajai telpai vai tajās esošajai izīrētāja mantai. Savukārt vecā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.¹ pants noteica, ka izīrētājs ir tiesīgs izlietot drošības naudu, lai atlīdzinātu nodarītos zaudējumus.

Vērtējot kopumā Dzīvojamo telpas īres likumā iekļauto drošības naudas institūtu, jāsecina, ka likumdevējs ir vēlējies vairāk aizsargāt īrnieka tiesiskās intereses, tādējādi pasargājot īrnieku no nesamērīgi augstas drošības naudas pieprasīšanas un nepamatotas drošības naudas izlietošanas. Likumdevējs ar Dzīvojamo telpas īres likumā iekļauto drošības naudas institūtu nav vēlējies pasargāt izīrētāja intereses, ja īrnieks ir nodarījis bojājumus telpām vai izīrētāja mantai. Tas var novest pie tā, ka tiks izmantoti citi saistību pastiprinājumi, piemēram, kā galvojuma institūts, kas vēl vairāk var sarežģīt īrniekam dzīvojamo telpu īres līguma noslēgšanu.